Serenāde

Ar zvaigzni dejot

"Sniegpulkstenis"

„Sniegpulkstenis”

 

Sniegpulkstenis stalti ziedu ceļ,

Sniegu no sevis droši nost veļ!

Vai maz tas zina, kas šai pasaulē?

Vai maz tas zina, kāds ceļš vēl līdz saulei?

Vēl sals un augstums jāpārcieš tam būs,

Līdz laikam, kad tas par īstu ziedu kļūs!

Bet kas mazo ziedu aizsargās un sildīs?

Kas to, ar maigumu un drosmi pildīs?

Tik daudz jautājumu šim mazajam ziedam,

Atbilde viena, to visu ar prieku mēs dodam!

/Dacyte Solovjeva/

"Pavasaris"

"Mazuliet"

"Koks rietā"

Beidzot... "Mana grāmata"

Kādu laiku atpakaļ, man piedāvāja iespēju izdot savu grāmatu, kam bija ļoti grūti noticēt, bet iepazīstoties ar www.managramata.lv sniegto informāciju, sapratu, ka sapņu piepildījums ir tuvāk nekā man šķiet!
Un 26. februārī beidzot turēju rokās grāmatu kuru varēju nosaukt par savu, par savu dzimšanas dienas dāvanu noteikti!
šai grāmatā, mēs esam kopsummā 10 talantīgi dzejas rakstītāji. Kam iedvesma noteikti ir vēl un vēl jaunu darbu radīšanai!


Un arī es, negrasos apstāties pie sasniegtā, bet turpināt, līdz ar jums, mani lasītāji!

Dacyte Solovjeva

"Zīmējums"

"Zīmējums"

 

Piespiežos pie koka es,

Kas manas domas nes,

Pa savām zaru stīgām,

ar manām domām vijīgām,

Pieskaros dzidrām debesīm,

Kas slēpušās līdz šim.

Uzzīmējas saule, uzzīmējas mākonis,

Kā izsapņots mazs tvaikonis.

Kā auksts saldējums,

Baudāms šis zīmējums.

Nu jāliek lapa malā 

Un jālaiž sapņi vaļā!

  

/Dacyte Solovjeva/

"Vītušie ziedi"

"Vītušie ziedi"

      

Vārdi, kā tukša skaņa apkārt skan,

Kā vītuši ziedi pasniegti - tie man?

Kāpēc tu man ziedus šos sniedz,

Ja ziedošās pļavas tu man liedz?

Vai nedzirdi, kā mana dvēsele kliedz?

Varbūt - varbūt tu ar aci man miedz!

Mīla, kas sirdi manu pildīja,

Un pat šai aukstumā sildīja,

Žēlīgi sāpēs un mokās spiedz,

Bet tu man vītušus ziedus sniedz!

Kārtoju tos vāzē, cerot varbūt,

Varbūt lemts tām ziedēt un būt!

Cik ilgi vēl cerēt un gaidīt?

Kad mīlestība atpakaļ nāks - rīt?

Sāp...mazliet man vēl sāp...

Vienaldzība savu dziesmu jau sāk...

Mīlu nosargāt mēs nespējām,

Un vai vispār mīlējām?

Mūžīgs jautājums klusumā,

Izgaist ar atbildēm tukšumā...

     

/Dacyte Solovjeva/

"Pie tevis..."

Mūzika bezjēdzīgi skan,

Bet prātā citas domas man.

Tās pie tevis šonakt skrien,

tik tevi sajust, tik tevi vien!

Laiks uz priekšu mūs nes,

Kad ārā spīd mēness!

Un? Vai tāpēc vienam jābūt?

Mums taču ir sirds - tai jājūt!

Jājūt tas, ko prāts nesaprot,

To, ko jūt iemīlot!

Lai ar spīd tas mēness,

Manas domas zvaigznes nes...

/Dacyte Solovjeva/

"Auksti..."

"Auksti..."

  

Auksti vēji šovakar pūš,

Auksti, auksti šovakar kļūs!

Ziemas dzestrums dvēsli skar,

Bet tā joprojām sasildīt var,

Klusi, klusi klusītēm sniegpārsla krīt,

Klusi, klusi man pār vaigu asara rit!

Vientulībā nemanāmi dvēsele mirst,

Kad siltā mīlas uguns mirst...

  

"Skumjajiem"

"Skumjajiem"

  
Dūja vienaldzīgi skatās un klusē,
Atkal drīz būs jāiet dusēt.
Un jau atkal vakaros debess sārta,
Uz akmens savu dziesmu spēlē nāra.
Tās dziesma šodien skumja liekas,
Skatos debesīs, kā mākoņi tiekas.
Skaista meitene iet gar jūras krastu – 
Pati nezina, kur mieru rastu...
Viņa nespēj valdīt savas sāpju asaras
No skaistās mīlas palikušas tik pasakas.
  
Dūja uz dusu taisās,
Putnēni pa kājām maisās.
Izzudis no debesīm sārtums,
Vairs savu dziesmu nedzied nāra.
Man pietrūkst viņas dziesmas
Un debess sārtās liesmas.
Un mākoņu, kas tiekas.
Tagad viss tik pelēks liekas.
Kāds zvaigznes izkaisījis debesīs.
Nez ko jaunu šī nakts mums nesīs.
Tā grib noslēpt visu kas bijis,
Visu, kas ir, un visu, kas būs...
  
Es skatos mēnesī,
Un mēness skatās manī.
Liekas zvaigznes tik spoži nespīd.
Mani vairs neuztrauc kas – būs rīt.
Nepamanīju, kā izkaisītās zvaigznes
Kāds sācis salasīt no melnās debess.
Zinu, ka drīz nāks rīts,
Tādēļ man jāiet tālāk līdz...
Līdz horizontam, kur debesis raud
Tur, kur kaķi nebalsīs ņaud.
Tālu aiz zemes malas, jāiet, man liekas,
Kur visi skumjie tiekas...

  

rakstīts 2007.gada nogalē