"Vītušie ziedi"
Vārdi, kā tukša skaņa apkārt skan,
Kā vītuši ziedi pasniegti - tie man?
Kāpēc tu man ziedus šos sniedz,
Ja ziedošās pļavas tu man liedz?
Vai nedzirdi, kā mana dvēsele kliedz?
Varbūt - varbūt tu ar aci man miedz!
Mīla, kas sirdi manu pildīja,
Un pat šai aukstumā sildīja,
Žēlīgi sāpēs un mokās spiedz,
Bet tu man vītušus ziedus sniedz!
Kārtoju tos vāzē, cerot varbūt,
Varbūt lemts tām ziedēt un būt!
Cik ilgi vēl cerēt un gaidīt?
Kad mīlestība atpakaļ nāks - rīt?
Sāp...mazliet man vēl sāp...
Vienaldzība savu dziesmu jau sāk...
Mīlu nosargāt mēs nespējām,
Un vai vispār mīlējām?
Mūžīgs jautājums klusumā,
Izgaist ar atbildēm tukšumā...
/Dacyte Solovjeva/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru